Skaļāk

Ja kādreiz gadījies ilgāk "pasēdēt" TikTok, noteikti būsi ievērojis video, kur sievietes nodarbojas ar neparastiem fitnesa veidiem. Bandžī fitness, batutu fitness vai gaisa lentes ir dažas no aktivitātēm, kas viņas pulcē un aizrauj, bet vienlaikus bieži kļūst par izsmiekla objektu komentāros. Kas patiesībā aiz tā slēpjas – izklaide, motivācija vai vajadzība pēc drošības izjūtas?

Līva Kalpiša, Līna Leimane, Enija Enkuzena, Studentu medijs Skaļāk

 

 

Vai Tinder aplikācijā var atrast īstu mīlestību? Par to arī runājam, daloties savā un draugu pieredzē. Viss bieži sākas ar skaistām fotogrāfijām, kas nosaka pirmo iespaidu un to, vai saruna vispār sāksies. Taču aiz šīm skaistajām fotogrāfijām slēpjas ne tikai interesanti randiņu stāsti, bet arī smieklīgi atgadījumi, neērti jautājumi un dažreiz nekas - tukšums. Mūsu pieredze rāda, ka Tinder spēj pārsteigt pat tos, kuri domā, ka viņus vairs nekas nepārsteigs.

Kamilla Keita Kokenberga, Samanta Mikuļiča, Ivita Leite, Studentu medijs Skaļāk

Mūsdienu bērni aug pasaulē, kur tehnoloģijas ir klātesošas gandrīz visur. Telefoni bieži kļūst par vienu no pirmajām ierīcēm, ar kuru bērni iepazīstas jau ļoti agrā vecumā. Tie kalpo kā izklaides, spēļu un video skatīšanās rīks, tomēr vienlaikus rodas jautājumi par to, kā šīs ierīces ietekmē bērnu ikdienu, attīstību un veidu, kā viņi pavada savu brīvo laiku. 

Luīze Lazdāne un Nika Strēle, Studentu medijs Skaļāk

Šajā audio stāstā mēs pievēršamies bērnu attiecībām ar telefoniem un mēģinām saprast, kā viņi paši uztver šo tehnoloģiju. Lai iegūtu bērnu skatījumu, intervējām vienu trīs gadus vecu bērnu un trīs sešus gadus vecus bērnus. Uzdevām bērniem vienkāršus, viņu vecumam saprotamus jautājumus par to, ko viņi dara telefonā, kā viņi pavada savu brīvo laiku un ko viņi izvēlētos dažādās situācijās.

Bērnu atbildes ļauj ieskatīties viņu domāšanā, emocijās un attieksmē pret tehnoloģijām. Tajās atklājas gan bērnišķīga spontanitāte, gan tas, cik lielu lomu telefoni jau spēlē viņu ikdienā. Papildus bērnu viedokļiem audio stāstā iekļauts arī speciālista skatījums, kurš komentē bērnu atbildes un skaidro, kā telefona lietošana var ietekmēt bērnu sociālo attīstību, uzmanību un brīvā laika pavadīšanas paradumus. Šis audio stāsts ļauj ne tikai sadzirdēt bērnu balsis un domas, bet arī aizdomāties par līdzsvaru starp digitālo pasauli un bērnības pieredzi ārpus ekrāniem. 

Ko šodien nozīmē būt daudzbērnu tēvam? Ne ideālam, bet klātesošam. Īstam. “Goda tēvi” ir audiostāsts par četru bērnu tēviem, kuri apgūst savu lomu laikā, kad atbildes vairs nenāk līdzi paaudzēs. Klausieties audiostāstu par daudzbērnu vecākiem Sandi un Matīsu - viņu pienākumiem, nogurumu, šķiršanos, lepnumu un dīvaino sajūtu starp haosu un mīlestību, kurā viņi dzīvo. Stāstā piedalās eksperts, viens no biedrības Tēvi līdzdibinātājiem Gatis Smidrovskis.
 
Aldis Ozoliņš un Jānis Renga, Studentu medijs Skaļāk

Pārvākšanās uz jaunu pilsētu bieži izklausās pēc jauna sākuma — jaunas iespējas, jauni cilvēki, jauna dzīve. Bet līdz ar to nāk arī sajūta, par kuru runā daudz retāk — vientulība, apjukums un tas brīdis, kad tu saproti, ka īsti vēl nekur nepiederi. Šajā audiostāstā mēs mēģināsim saprast, kā cilvēks no “ārpusē stāvoša” kļūst par daļu no vietas un kā sveša pilsēta ar laiku var kļūt par mājām.

Marta Paipa, Marta Ieva Boka, Studentu medijs Skaļāk

Vai kailums, seksualitāte un cits sensitīvs saturs mākslā un mākslas mācīšanā ir jāierobežo, vai tieši spēja provocēt un pārkāpt ierastās robežas ir viena no mākslas būtiskajām funkcijām?

Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar neatkarīgo kuratori, pētnieci un mākslas kritiķi Maiju Rudovsku un filozofu, kuratoru un Latvijas Universitātes docentu Igoru Gubenko par cenzūru un pašcenzūru, mākslas un pornogrāfijas robežām, kailumu, varas attiecībām un sensitīva satura vietu mākslā un izglītībā.

Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:

https://www.clivieproject.eu

The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website: 

https://www.clivieproject.eu

 

 

Bērnībā pastnieka atnākšana pie omes laukos bija gandrīz kā mazi svētki. Avīze, pensijas diena, pāris vārdu virtuvē un pazīstama seja pie durvīm. Anatolijs par pastnieku nostrādāja 34 gadus un pa šo laiku redzēja, kā šīs sarunas kļūst īsākas, mājas tukšākas un veseli ciemi pamazām apklust. Stāsts sākas ar vienu pastnieku, bet aizved pie daudz lielāka jautājuma: kas paliek pāri vietās, no kurām cilvēki lēnām aiziet?

Marta Aire, Alma Andersone, Nika Semjonova, Lelde Agate Šamarova, Studentu medijs Skaļāk

21 gadu jaunā sportiste Alise Muižniece ir pirmais bērns, kuram Latvijā veikta sirds transplantācija un kuras ikdiena  šobrīd rit starp zālēm, treniņiem un zirgiem. Viņa ir Latvijas parasportiste un iedvesmas piemērs. Pēc sirds transplantācijas viņa atrada spēku jāšanas sportā un nonāca līdz starptautiskai paraiejādei.

Kellija Kārkliņa un Elizabete Bržeska, Studentu medijs Skaļāk

“Mākslai nevajadzētu padoties skaitļiem,” sarunā saka pētnieks Kamils Fligs (Kamil Flig), lai gan viņa paša darbs ir saistīts tieši ar mēģinājumu izmērīt mākslas sociālo vērtību. Kopā ar ekonomistu Gžegožu Maslohu (Grzegorz Masłoch) viņš skaidro sociālās atdeves no ieguldījumiem jeb SROI metodi, kas palīdz parādīt, kā mākslas un izglītības projekti rada labbūtību, piederības sajūtu un sociālu ietekmi. Savukārt režisors un profesors Dirks Hojers (Dirk Hoyer) brīdina, ka mākslas vērtību nedrīkst sašaurināt līdz Excel tabulām un politiski ērtiem aprēķiniem.

Kā runāt par mākslas vērtību, kad politiķi un finansētāji arvien biežāk prasa pierādījumus, skaitļus un izmērāmu ietekmi?

Podkāsta vadītāja Ilva Skulte sarunājas ar Varšavas Ekonomikas augstskolas (SGH Warsaw School of Economics) pētniekiem Kamilu Fligu un Gžegožu Maslohu, kā arī Tallinas Universitātes Baltijas Filmu, mediju un mākslas skolas (Baltic Film, Media and Arts School, Tallinn University) asociēto profesoru Dirku Hojeru par mākslas sociālo lomu, publisko finansējumu, radošuma mērīšanas riskiem un CLiViE projektā izmantoto SROI pieeju.

 

Epizode ierakstīta angļu valodā.

 

Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:

https://www.clivieproject.eu

The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website: 

https://www.clivieproject.eu

 

 

Esam jaunas meitenes ar personīgu pieredzi modes pasaulē – iepērkamies gan lielveikalos, gan lietoto apģērbu veikalos. Esam arī daļa no paaudzes, kuru ietekmē sociālie mediji, trendi un draudzeņu izvēles. Tādēļ arvien biežāk aizdomājamies – vai tas, ko velkam, patiešām atspoguļo mūsu personību vai tikai vēlmi iederēties? Un vai “fast fashion” drēbes nozīmē arī mazāku vērtību? Lai šo tematu izprastu no dažādiem skatpunktiem, intervējām modes dizaineri Annu Elizabeti Kasparsoni un ātrās modes veikala darbinieci ar četru gadu pieredzi.

Petra Pāsa, Patrīcija Mediņa, Tīna Saleniece, Studentu medijs Skaļāk